Medijiem

IESPIESTAM TEKSTAM IR NOZĪME

„Egmont Publishing UK” veikts pētījums

Bērnu brīvo laiku aizpilda ekrāni, taču bērniem domātu e-grāmatu un lasīšanas lietotņu noiets nebūt nav pieaudzis. Patiesībā ir pat otrādi – e-grāmatu tirdzniecības apjoms 2015. gadā ir sarucis līdz 11,3 %, salīdzinot ar 13,2 % 2014. gadā. Turklāt 70 % no šīm bērnu e-grāmatām pieder grāmatu kategorijai, kas domāta jauniešiem vecumā pēc 17 gadiem (Nielsen, 2015). Turpretī iespiesto bērnu grāmatu un žurnālu tirgum klājas labi – vērtība 2015. gadā ir pieaugusi par 7 %, bet 2014. gadā – par 5 %.

Ir daudz pētījumu, kuros secināts, kāpēc lasīšana un stāsti bērniem ir tik svarīgi – tie veicina akadēmiskos sasniegumus, palīdz attīstīt empātiju, iztēli, paplašināt vārdu krājumu un tā tālāk. Protams, literatūra automātiski nenozīmē iespieddarbu, tomēr, par spīti digitālās pasaules valdzinājumam, iespiestiem izdevumiem piemīt nezūdoša pievilcība. Vairākos pētījumos gan Lielbritānijā, gan citur pasaulē secināts, ka vecāki un bērni, ieskaitot pusaudžus, dod priekšroku iespiestām, nevis digitālām grāmatām. Lielbritānijā tā atbildējuši 73 % respondentu (Nielsen, 2015).

Kāpēc dod priekšroku iespieddarbiem? Ko drukāts materiāls sniedz bērniem un ģimenēm? Vai tas dod ko vairāk par pašu lasāmvielu? Vai vecāki un bērni reaģē atšķirīgi, lasot iespiestu vai digitālu tekstu? Ja tā ir, tad kā atšķiras izjūtas?

Pētījums

„Egmont” jaunākajā pētījumā „Iespiestam tekstam ir nozīme” pētīta vecāku un bērnu reakcija uz bērnu grāmatu (drukātā, elektroniskā un lietotņu formātā) un žurnālu lasīšanu. „Egmont” ir pasūtījis divus pētījumus un sadarbojies ar pētniecības organizāciju „Family Kids and Youth”, kā arī Saseksas universitātes Bērnu un tehnoloģijas laboratoriju, kas darbojas Psiholoģijas fakultātē. Izlasē iekļauti 43 vecāki un 43 bērni 2-9 gadu vecumā. Izmantotas dažādas metodes – intervija, pārrunas, novērojumi un ādas galvaniskās reakcijas mērījumi. Apkopotie izpētes rezultāti ļauj izvērtēt apzināto, neapzināto un fizisko reakciju kopainu.

Emocionālā reakcija uz lasīšanu

Daudzi vecāki ir ļoti aizņemti un jūtas vainīgi, ka nepavada pietiekami daudz laika ar bērniem. Lasīšana priekšā, sevišķi pirms gulētiešanas, ļauj pilnvērtīgi pavadīt laiku ar bērnu, sniedzot tam nedalītu uzmanību. Vairāki vecāki pārrunās stāstīja, ka bērni lasot atraisās un pastāsta par dienā piedzīvoto, tādējādi lasīšana sniedz iespēju satuvināties. Lasīšana kopā ar bērniem ļauj arī pašiem vecākiem just ciešāku saikni ar bērniem. Tā ir iespēja samīļoties, veicinot drošības, laimes un mājīguma sajūtu. Šīs sirsnīgās jūtas pauž arī bērni. Māmiņas stāsta, ka lasīšana kopā ar bērniem rada sajūtu, ka viņas ir „labas mātes”, „īstas mātes”, „gādīgas un mīļas”. Šī pieredze raksturota kā labvēlīga, patīkama, pat stiprinoša. Svarīga loma vecāku vēlmē lasīt priekšā bērniem ir viņu pašu nostalģijai. Tas atsauc atmiņā brīžus, kad viņiem pašiem ir lasīts priekšā, atceras prieku, apskāvienus un interesi, ar kādu pārrunājuši lasīto. Viņi stāsta, ka kopīgās lasīšanas laikā jutušies „mīlēti”, „droši”, „laimīgi” un „tuvi saviem vecākiem”.

„Ir sajūta, ka es viņu nomierinu un ļauju atslābināties. Mana balss rada drošības sajūtu. Atceros, kā tētis lasīja dažādās balsīs.”

Četrgadīga puisēna māmiņa

Kas mūs piesaista iespiestās grāmatās un žurnālos?

„Egmont” ir konstatējis, ka vecākiem patīk iespiestas grāmatas un žurnāli, jo tie ļauj kvalitatīvi pavadīt laiku ar bērniem, novēršot uzmanību no ekrāniem. Vecāki novērtē kvalitatīvu digitālu izklaidi saviem bērniem, tomēr grib, lai viņi nepavada pie ekrāniem visu laiku.

Iespieddarbi piesaista ar taustāmību – vecākiem patīk sajūta, kas rodas, pieskaroties grāmatai vai žurnālam, un pat papīra smarža. Viņiem patīk grāmatu izskats – tas sniedz estētisku baudījumu, turklāt grāmatas rada mājīguma sajūtu un priekšstatu par inteliģenci. Iespieddarbi pieder pie gulētiešanas rituāla. Taustāmas grāmatas mudina būt kopā arī fiziski un samīļoties. Pieskaršanās grāmatai un lappušu pāršķiršana sagādā prieku kā vecākiem, tā bērniem. Lasot priekšā vairākiem bērniem, vecāki labprāt padod grāmatu pa apli. Lielākas un bagātīgi ilustrētas grāmatas ir vieglāk padot otram, veicinot dalīšanos, sevišķi, ja bērni vēl ir pavisam mazi. Lasot iespieddarbus, vecāki jūtas mierīgi, iesaistījušies un nepieciešami lasīšanas procesam.

Iespiestas grāmatas bērni var aplūkot, izvēlēties, aptaustīt un aiznest māmiņai vai tētim ar lūgumu palasīt priekšā. Bērniem attīstības procesā ļoti patīk kaut ko šķirot, kārtot, pārskatīt, vākt un krāt, un ar iespiestām grāmatām tas viss ir iespējams.

Iespiestas grāmatas var iegūt īpašu nozīmi kā vērtīgas lietas, kas simbolizē vai atraisa spēcīgas emocijas. Tās izraisa sajūtu, ka esi lolots un aprūpēts. Vecāki labprāt nodod grāmatas no paaudzes paaudzē kā ģimenes mantojumu. Iespēja fiziski pieskarties grāmatai šķiet uzjundām atmiņas par viņu pašu bērnību.

„Es gribu glabāt grāmatas mūžīgi – līdz viņiem būs pašiem savi bērni. Grāmatām, atšķirībā no planšetdatoriem, ir savs mūžs un sava pagātne,” stāsta trīsgadīga zēna māmiņa.

Vecāki novērtē arī žurnālus, kas ļauj aizvilināt bērnus no ekrāniem, lai nodotos saistošām nodarbēm, pildītu uzdevumus un lasītu. Viņi augstu vērtē žurnālu piedāvājumu – projektus, uzdevumus, radošu darbošanos, stāstus, bezmaksas dāvaniņas un izklaides. Vecāki to raksturo kā „izpriecu ar papildu labumiem”, kas neuzbāzīgi palīdz uzlabot lasītprasmi. Kāda sešgadīga zēna māmiņa izteicās: „Pētot žurnālu, viņš pat nemana, ka lasa.”

Kādas priekšrocības ir lasīšanai digitālā formātā?

Bērniem patīk ekrāni, un vecākiem šajā ziņā ir dalītas jūtas. Viņi novērtē grāmatu lietotnes, kas gan izklaidē, gan izglīto, turklāt viņi grib, lai bērni orientējas informācijas tehnoloģijās, tomēr viņi raizējas, ka bērni pie ekrāniem pavada pārāk daudz laika. E-grāmatas un grāmatu lietotnes ir ārkārtīgi noderīgas kā digitālas „aukles”. Pētījumā atklājies, ka digitālā vidē bērni visbiežāk lasa vienatnē, tādējādi aizstājot vecākus, kad viņiem nav laika lasīt priekšā.

Pētījuma laikā vecāki mudināti lasīt priekšā, izmantojot e-grāmatas un grāmatu lietotnes. Vecāki secinājuši, ka interaktīvie elementi brīžiem traucē stāsta plūdumu, sevišķi, lasot priekšā mazākiem bērniem, kuri (tāpat kā vecāki) gribējuši vilkt līdzi tekstam ar pirkstu, nejauši pāršķirot lappusi nepiemērotā brīdī. Vecāki iejaukušies, sakot „neaiztiec” vai „liec mierā”, un tādējādi ierīce lieki novērsusi uzmanību. Lasīšanas pieredzē nu bijuši iesaistīti ne tikai vecāks, bērns un stāsts, bet arī ierīce. Lasot iespiestu materiālu, mijiedarbība notikusi tikai starp vecāku, bērnu un stāstu. Daži pētījumā iesaistītie bērni vispār nav vēlējušies, lai viņiem lasa priekšā no ierīces. Tā kā daudzi ir pieraduši digitāli izklaidēties vienatnē, pašiem kontrolējot ierīces, viņus pārņem privātīpašnieciska vēlme tās paņemt sev. Kāda mamma šajā sakarā izteikusies: „Es jūtos lieka!”

Neapzinātā reakcija

Novērojumi

Pētnieki ne vien runāja ar vecākiem un bērniem par lasīšanas pieredzi, bet arī novēroja viņus kopīgi lasām, lai izanalizētu neapzinātos ķermeņa valodas signālus. Viņi ievēroja, ka iespiestās grāmatas veicina acu kontaktu. Lasīšana ierīcē faktiski notiek ar nodurtu galvu – gan bērns, gan vecāks skatienu un uzmanību pievērš ekrānam, vēl jo vairāk – ja tā ir grāmatu lietotne ar audio materiālu un no ierīces nāk arī skaņa. Turpretī, ja vecāks lasa iespiestu grāmatu, skaņas avots ir viņš pats, tāpēc bērns galvu nereti pagriež uz viņa pusi. Lasot priekšā vairākiem bērniem, vecāki kustina grāmatu, lai attēlus redzētu visi. Tādējādi viņi saskatās. Lasot no ierīces, šādu uzvedību pētījumā nenovēroja.

Pētnieki atzīmēja, ka iespiestas grāmatas veicina ciešāku fizisku kontaktu starp vecāku un bērnu. Ir vieglāk apskaut bērnu, ja rokās ir grāmata, nevis ierīce. Tuvībai ir svarīga loma iespieddarbu pievilcībā. Saskaroties un apskaujoties, mūsu organismā izdalās oksitocīns („samīļošanās hormons”), kas liek mums sajust drošību un pieķeršanos, pastiprinot emocionālo saikni. Oksitocīns izdalās arī tad, kad pieskaramies paši sev – tas ir neapzināts iedrošināšanas un nomierināšanās mehānisms. Bija interesanti novērot, kā bērni kustas, kad viņiem lasa priekšā. Kustības apvienojumā ar vecāku pieskārieniem zemapziņā rada sajūtu, ka esam drošībā, aprūpēti un loloti.

Tiešs iespiestas un digitālas lasāmvielas salīdzinājums

Saseksas universitātes Bērnu un tehnoloģijas laboratorijā tika mērītas atšķirības starp iespiesta un digitāla teksta lasīšanu, novērojot 19 mātes un bērnus, kuri mājās kopīgi lasīja vienu un to pašu tekstu. Bērni bija 7-9 gadus veci un varēja izvēlēties lasīt „Neveiksminieku Beriju” („Barry Loser”) vai „Misteru Gamu” („Mr Gum”). Vienu nodaļu viņi lasīja ekrānā, bet nākamo – iespiestā grāmatā (lasīšanas veida izvēle notika pēc nejaušas atlases principa). Lasīšana tika nofilmēta, un pētnieki vēlāk izskatīja pirmās trīs minūtes no iespiestā un digitālā teksta lasīšanas ieraksta, meklējot pozitīvu emociju un saskarsmes pazīmes.

Rezultāti norāda, ka lielākā daļa vecāku un bērnu dod priekšroku iespiestu grāmatu lasīšanai, nevis digitālam formātam. Video analīze parāda, ka, turpinot lasīšanu, iespieddarbu veicināto fizisko tuvību pavada arvien pieaugošs emocionāls siltums (1. attēlā). Ierakstos redzams, kā bērni kustas, dīdās, satver un mīca kāju pirkstus un berzē rokas. Tas apstiprina pieņēmumu, ka grāmatu lasīšana fiziski nomierina un saista iztēli. Vecākam un bērnam arvien vairāk aizraujoties ar lasāmvielu, sirsnīgums un pozitīvās emocijas pastiprinās. Lasot e-grāmatu, emocionālais siltums pamazām noplok (2. attēlā). Interesanti, ka e-grāmatas emocionālā siltuma rādītāji sākumā ir augstāki. Iespējams, tas tāpēc, ka bērniem ekrāni saistās ar kaut ko jautru un aizraujošu, tāpēc viņu gaidas ir augstākas, tomēr emocionālais siltums mazinās. Tas var būt saistīts arī ar ierīces radītām negatīvām emocijām (piemēram, vecāku aizrādījumiem „neaiztiec”, nespēju sekot tekstam vai norādīt uz attēliem, nejauši nepāršķirot lapu, u.tml.) vai arī ar retāku samīļošanos un zemāku oksitocīna izdalīšanās līmeni.

Fiziskā reakcija

Ādas galvaniskā reakcija

Par emocionālo reakciju uz grāmatām un lasīšanu liecina vecāku komentāri un pētnieku novērojumi. „Egmont” vēlējās noskaidrot, vai lasīšana izraisa arī fizisku reakciju. Emocionālais uzbudinājums mērīts Saseksas universitātes Bērnu un tehnoloģijas laboratorijā, izmantojot ādas galvaniskās reakcijas testu, kurā pie rokas piestiprināti sensori mēra ādas vadītspēju (svīšanu).

Ādas galvaniskās reakcijas mērīšanu sākotnēji izmantojis Jungs. Viņš veicis pētījumu, kura dalībniekiem lasīti dažādi vārdi. Viņš ievērojis, ka āda reaģējusi uz emocionāli nozīmīgiem vārdiem. Izsakoties vienkāršāk, ādas vadītspējas paaugstināšanās liecina par emocionālā uzbudinājuma līmeņa paaugstināšanos. Uzbudinājums var būt gan pozitīvs, gan negatīvs.

Secinājumi

Lasīšana ir emocionāls pārdzīvojums. Vecākiem, kas lasa priekšā bērniem, tā ir mīlestības izpausme. E-grāmatas un grāmatu lietotnes ir noderīgas lasīšanai vienatnē, savukārt iespieddarbiem dodama priekšroka, lasot kopīgi. Drukāts teksts palīdz vecākiem un bērniem būt fiziski tuvākiem – tas veicina samīļošanos, dalīšanos, kopā būšanu pirms gulētiešanas, acu kontaktu un pilnvērtīgu, kopīgu laika pavadīšanu. Bērniem priekšā lasīšana ir kas vairāk par sižeta uztveršanu. Tā ir aizraujoša, stiprinoša, nomierinoša un satuvinoša nodarbe. Novērojumos iespieddarbu lasīšana izraisa spēcīgākas emocijas un piesaisti nekā digitāla lasāmviela.

Zemapziņā gan vecāki, gan bērni uz iespieddarbiem reaģē fiziskā, taustāmā līmenī. Drukāta teksta valdzinājuma pamatā daļēji ir pieskāriena spēks, kas bērnus mierina un rada drošības sajūtu. Samīļošanās un oksitocīns pastiprina pozitīvo emocionālo pārdzīvojumu, ko rada lasīšana priekšā.

Tieši digitālo izklaižu dominēšana ir viens no iemesliem, kāpēc vecāki tik augstu vērtē iespiestas grāmatas un žurnālus – tie sniedz iespēju kvalitatīvi pavadīt laiku kopā bez ekrānu starpniecības. Kāpēc tie patīk bērniem? Grāmatas un žurnāli ļauj ne vien baudīt vecāku uzmanību, apskāvienus un iedrošinājumu, bet arī sagādā patīkamas fiziskas sajūtas, pieskaroties taustāmam papīram. Krāšana, glabāšana un šķirošana ir nozīmīga bērnu attīstības sastāvdaļa. Pasaulē, kurā dominē digitāli brīvā laika pavadīšanas līdzekļi, bērni jūt arvien izteiktāku vajadzību pēc taustāmām lietām. Varbūt tas ir viens no iemesliem, kāpēc iespiesti materiāli par televīzijas pārraižu personāžiem un digitāliem zīmoliem ir tik pieprasīti. Digitālā pasaule var šķist modernāka, populārāka, taču tas nav galvenais. Bērni grib gan tūlītēju (tiešsaistes) piekļuvi iemīļotiem autoriem, ilustratoriem, zīmoliem un personāžiem, gan taustāmus materiālus, ko iespējams paturēt sev.

Ir skaidrs, ka iespiestas grāmatas un žurnāli nav zaudējuši aktualitāti vecāku un bērnu acīs, jo tie sniedz ko vairāk par sižetu un saturu. Tie palīdz bērniem un vecākiem kopīgi pavadīt vērtīgo laiku, izraisot dziļi emocionālu reakciju. Lasīšana kopā ar bērniem ir mīlestības izpausme. Ņemot to vērā, varbūt nav brīnums, ka iespieddarbu popularitēta bērniem domātās literatūras tirgū joprojām ir lielāka nekā digitālajai literatūrai. Iespiestam tekstam ir nozīme.